Eiropas pieejamības akts: kam Latvijā tas jau attiecas un ko pārbaudīt interneta veikalā

Eiropas pieejamības akts (Direktīva (ES) 2019/882) Latvijā ieviests ar Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumu, kas stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Tas attiecas uz privātiem uzņēmumiem, kas tiešsaistē apkalpo patērētājus: interneta veikaliem, banku, kredītu un maksājumu pakalpojumiem, e-grāmatām, pasažieru pārvadājumu biļešu tirdzniecībai un elektronisko sakaru pakalpojumiem. Mikrouzņēmumi, kuros strādā mazāk par 10 cilvēkiem un gada apgrozījums vai bilance nepārsniedz 2 miljonus eiro, no pakalpojumu prasībām ir atbrīvoti. Interneta veikalus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), un kā tehnisko mērauklu izmanto standartu EN 301 549, kas tīmekļa lapām balstās uz WCAG 2.1 AA. Zemāk ir pašpārbaude, vai likums attiecas uz jūsu uzņēmumu, un 20 minūšu tests ar tastatūru. Mēs neesam juristi: raksts balstīts uz likuma tekstu 2026. gada 2. novembrī, un savu gadījumu pārbaudiet pie jurista vai PTAC.

Kas ir Eiropas pieejamības akts un kā tas ieviests Latvijā

Eiropas pieejamības akts (angliski European Accessibility Act, EAA) ir ES direktīva, kas visās dalībvalstīs nosaka vienādas piekļūstamības prasības noteiktām precēm un pakalpojumiem. Direktīva pati uzņēmumiem neko neliek darīt. To dara katras valsts likums, un Latvijā tas ir Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums. Saeima to pieņēma 2023. gada 16. martā, un tas stājās spēkā 2025. gada 28. jūnijā. Tehniskās prasības sīkāk aprakstītas Ministru kabineta noteikumos “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”.

Latviešu likumā lietots vārds “piekļūstamība”, sarunvalodā un medijos bieži saka “pieejamība”. Abi nozīmē vienu: vai lapu var lietot cilvēks, kurš neredz ekrānu, nelieto peli, slikti dzird vai palielina tekstu.

Uzraudzība sadalīta pa nozarēm. PTAC uzrauga e-komercijas pakalpojumus, patērētāju finanšu pakalpojumus, e-grāmatas un ūdens pasažieru pārvadājumus. Elektroniskos sakarus uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, aviopārvadājumus Civilās aviācijas aģentūra, autobusus un vietējo dzelzceļu Autotransporta direkcija.

Mīts: likums attiecas tikai uz valsts iestādēm

Patiesībā ir otrādi. Valsts un pašvaldību iestāžu lapām piekļūstamības prasības ir jau vairākus gadus. Pašlaik tās nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 445 (2020), un tie izriet no citas ES direktīvas (2016/2102). Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums iestādes neaptver. Tas ir tieši par uzņēmumiem, kas pārdod vai sniedz pakalpojumus patērētājiem.

Daudzi par to vēl nezina. PTAC 2026. gada aptaujā tikai 19 % iedzīvotāju atzina, ka labi saprot, kas ir digitālā piekļūstamība, bet 86 % uzskata, ka interneta veikaliem tai jābūt. 2026. gada rudenī PTAC kopā ar biedrību “Apeirons” sāka kampaņu “Neredzamā šķēršļu josla”. Kā sacīja PTAC vadība, sākumā iestāde izglīto un sadarbojas, bet pārbaudes sekos vēlāk.

Kam likums attiecas un kam ne: pašpārbaude

Atbildiet uz pieciem jautājumiem par savu uzņēmumu un lapu.

1. Vai patērētājs jūsu lapā var noslēgt darījumu? Nopirkt preci, samaksāt par pakalpojumu, rezervēt un apmaksāt. Ja lapa tikai stāsta par uzņēmumu un tajā ir kontaktforma, e-komercijas prasības parasti neattiecas.
2. Vai pārdodat privātpersonām? Ja veikals strādā tikai ar uzņēmumiem (B2B) un patērētāji tajā nevar iepirkties, likums uz to neattiecas.
3. Vai esat mikrouzņēmums? Mazāk par 10 darbiniekiem un gada apgrozījums vai bilances kopsumma līdz 2 000 000 eiro. Ja abi nosacījumi izpildās, jūs esat atbrīvots no pakalpojumu piekļūstamības prasībām (likuma 3. panta sestā daļa).
4. Vai jūsu nozare ir likumā minēta? E-komercija, bankas, kredīti, maksājumi un ieguldījumi, e-grāmatas, pasažieru pārvadājumu biļetes un informācija, elektroniskie sakari, audiovizuālo mediju piekļuve. Ja jūs esat friziere ar pierakstu sistēmu bez apmaksas vai būvfirma ar tāmes pieprasījumu, jūs šajā sarakstā, visticamāk, neesat.
5. Vai lapu papildināt? Prasības neattiecas uz tīmekļvietnes saturu, kas nav atjaunināts kopš 2025. gada 27. jūnija. Interneta veikals, kurā mainās cenas un parādās jaunas preces, tiek atjaunināts katru nedēļu, tāpēc šis izņēmums tam neder.

Ja pirmajos divos jautājumos atbildējāt “jā”, trešajā “nē” un ceturtajā “jā”, likums uz jums attiecas jau tagad. Robežgadījumos, piemēram, ja uzņēmums ir grupas daļa vai darbinieku skaits svārstās ap 10, jautājiet juristam.

Pārejas periods līdz 2030. gadam neattiecas uz interneta veikala lapu

Bieži dzirdams, ka “esošajiem pakalpojumiem ir laiks līdz 2030. gadam”. Likuma pārejas noteikumi ir šaurāki. Līdz 2030. gada 27. jūnijam var turpināt pakalpojuma līgumus, kas noslēgti līdz 2025. gada 27. jūnijam, piemēram, ilgtermiņa līgumu ar bankas klientu. Līdz tam pašam datumam pakalpojuma sniegšanai drīkst izmantot preces, kas likumīgi lietotas jau iepriekš, un pašapkalpošanās termināļiem ir vēl ilgāks termiņš.

Interneta veikalā katrs pirkums ir jauns līgums, un lapa tiek mainīta pastāvīgi. Tāpēc veikalam, kas nav mikrouzņēmums, prasības ir spēkā kopš 2025. gada 28. jūnija.

Kāpēc pieejamības logrīks problēmu neatrisina

Pieejamības logrīks (angliski overlay) ir skripts, kas lapas stūrī ieliek ikonu ar iestatījumiem: lielāks teksts, kontrasts, citi fonti. Tas maksā dažus desmitus eiro mēnesī un sola atbilstību likumam ar vienu koda rindu.

Vācijā, kur līdzīgs likums (BFSG) stājās spēkā tajā pašā dienā, BIK testēšanas centri savā metodikā raksta, ka par lapu ar šādu rīku tie nevar droši pateikt, vai tā atbilst EN un WCAG. Šādu lapu testu rezultātus BIK nepublicē, un BIK pārbaudes zīmi tādā lapā izmantot nedrīkst. ASV Federālā tirdzniecības komisija 2025. gada aprīlī uzlika vienam logrīku ražotājam samaksāt 1 miljonu dolāru par apgalvojumiem, ka tā rīks padara lapas atbilstošas WCAG.

Iemesls ir tehnisks. Cilvēki ar redzes traucējumiem jau lieto savus rīkus: ekrāna lasītāju, palielinātāju, telefona teksta izmēru. Logrīks maina to, kā lapa izskatās, bet kodā paliek tās pašas kļūdas:

• lauks “Tālrunis” bez etiķetes ekrāna lasītājam paliek bez nosaukuma;
• pakomāta izvēlne, kas uztaisīta no div elementiem, ar tastatūru joprojām neatveras;
• maksājuma logs, kas ielādējas no bankas vai maksājumu sistēmas, logrīkam nav pieejams;
• daudzuma pogas “+” un “−” ir tikai ikonas, un ekrāna lasītājs tās nolasa kā “poga”.

Mūsu viedoklis: logrīks var būt neliels papildinājums lapā, kas jau ir sakārtota, bet atbilstību tas nepierāda. Ja lapā ir logrīks un salauzta kase, sūdzībā PTAC tas neko nemainīs.

Piemērs: keramikas interneta veikals Kuldīgā

Tipiska situācija. Keramikas darbnīca Kuldīgā tirgo krūzes un šķīvjus savā WooCommerce veikalā. Darbinieki ir septiņi, gada apgrozījums ap 400 000 €. Izlasījuši ziņas par jauno likumu, īpašnieki pieslēdza pieejamības logrīku par 39 € mēnesī un nolēma, ka jautājums ir atrisināts.

Pirmais pārsteigums: pēc likuma šis veikals ir mikrouzņēmums (mazāk par 10 darbiniekiem, apgrozījums krietni zem 2 miljoniem), tāpēc pakalpojumu piekļūstamības prasības uz to šobrīd neattiecas. Logrīks bija pirkts juridiskas problēmas dēļ, kuras nebija.

Otrais pārsteigums bija svarīgāks. Kad pirkumu izgāja tikai ar tastatūru, atklājās vietas, kur apstājas arī parasts pircējs, kurš iepērkas telefonā vai ar lielāku teksta izmēru:

• pakomāta izvēle kasē bija pašu uztaisīts saraksts, kuru ar Tab taustiņu nevarēja atvērt;
• kases formā lauku nosaukumi bija tikai pelēkā mājienā laukā, kas pazūd, tiklīdz sāc rakstīt;
• kļūda “nepareizs tālruņa numurs” parādījās tikai kā sarkans rāmis bez teksta;
• reģistrācijā bija attēlu mīkla (CAPTCHA) bez alternatīvas;
• atlaides cena bija gaiši pelēka uz balta, kontrasts 2,8:1;
• video par glazēšanu ar meistares stāstījumu bija bez subtitriem.

Labojumi pašā tēmas kodā aizņēma apmēram 14 stundas: īsta select izvēlne pakomātiem, redzamas etiķetes, kļūdu teksts pie lauka, neredzamā CAPTCHA, tumšāka cenas krāsa un subtitri. Logrīku viņi atslēdza. Ja darbnīca izaugs līdz desmit cilvēkiem, prasības attieksies tieši, un pamata darbs jau būs izdarīts.

Pārbaude 20 minūtēs ar tastatūru

Vajag tikai datoru, pārlūku un vienu preci, ko varat “nopirkt” līdz apmaksas solim. Peli nolieciet malā.

1. Tab no sākuma (2 min). Atveriet sākumlapu un spiediet Tab. Vai katru reizi redzams, kurš elements ir aktīvs? Vai sīkdatņu paziņojumu var aizvērt ar tastatūru? Vai fiksētā galvene neaizsedz fokusu?
2. Pirkums bez peles (8 min). Izvēlēties preci, variantu un daudzumu, ielikt grozā, aiziet uz kasi, aizpildīt laukus, izvēlēties pakomātu un nonākt līdz apmaksai. Pierakstiet katru vietu, kur iestrēgstat. Tās ir svarīgākās kļūdas.
3. Formu lauki (3 min). Uzklikšķiniet uz lauka nosaukuma: kursoram jāielec laukā. Nosaukumam jābūt redzamam arī tad, kad laukā jau ir teksts. Ievadiet kļūdainu e-pastu: paziņojumam jāpasaka vārdos, kas jālabo.
4. Kontrasts (2 min). Ar bezmaksas rīku, piemēram, WebAIM Contrast Checker, pārbaudiet pelēko tekstu, cenas un pogas. Parastam tekstam vajag vismaz 4,5:1, lielam virsrakstam 3:1.
5. Alt teksti (2 min). Preču attēliem jābūt aprakstam (“Zila krūze ar rokturi, 350 ml”), nevis faila nosaukumam “IMG_4512”. Dekoratīviem attēliem alt atstāj tukšu.
6. Palielinājums 200 % (1 min). Spiediet Ctrl un “+”, līdz 200 %. Tekstam nav jāpārklājas, un pogām jāpaliek redzamām.
7. CAPTCHA un video (2 min). Vai attēlu mīklai ir alternatīva? Vai video ar runu ir subtitri?

Ja otrajā solī pirkumu pabeigt nevarējāt, pārējais ir mazāk svarīgs: sāciet ar kasi. PTAC kampaņas lapā neredzamaskerslujosla.lv ir arī pašpārbaudes saraksts ar 12 biežākajām kļūdām. Automātiskie rīki, piemēram, Lighthouse, atrod tikai daļu kļūdu, tāpēc pārbaude ar tastatūru ir obligāta.

Kuru WCAG versiju izvēlēties

Likums prasa, lai pakalpojums atbilstu piekļūstamības prasībām, un ļauj to pierādīt ar ES saskaņotajiem standartiem. Tīmekļa lapām tas ir EN 301 549, kura versija V3.2.1 prasa WCAG 2.1 AA. Jaunā versija V4.1.1 publicēta 2026. gada 2. septembrī un prasa WCAG 2.2 AA, kas pievieno sešus kritērijus, piemēram, pogu minimālo izmēru 24 × 24 pikseļi un fokusu, ko neaizsedz fiksētā galvene. Pēc nozares ziņām, to gaidāms publicēt ES Oficiālajā Vēstnesī 2026. gada nogalē.

Mūsu ieteikums: ja labojat lapu tagad, mērķējiet uz WCAG 2.2 AA. Tā ietver visas 2.1 prasības, un pēc gada nebūs jāatgriežas pie tām pašām veidnēm.

Piekļūstamības informācija un sūdzības

Likuma 12. pants prasa lietošanas noteikumos vai līdzvērtīgā dokumentā ielikt piekļūstamības informāciju: vispārīgu pakalpojuma aprakstu piekļūstamā formātā, paskaidrojumu, kā pakalpojums darbojas, un apliecinājumu, ka tas atbilst prasībām. Praksē daudzi veikali to dara atsevišķā lapā “Piekļūstamības paziņojums” ar saiti kājenē. Tajā vērts uzrakstīt, pēc kura standarta lapa pārbaudīta, kas vēl nav salabots un kā sazināties, ja kaut kas nestrādā.

Ja pircējs saskaras ar šķērsli, viņš vispirms vēršas pie uzņēmuma, kam jāatbild mēneša laikā (pamatotos gadījumos divos mēnešos). Ja problēma netiek atrisināta, sūdzību var iesniegt uzraugošajā iestādē. Iestāde var uzdot novērst neatbilstību noteiktā termiņā un ierobežot pakalpojuma sniegšanu. Konkrētas naudas soda summas Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā nav. Tas nenozīmē, ka sekas nav iespējamas: par savu situāciju jautājiet juristam.

Ja lapu tikai plānojat, piekļūstamību lētāk ielikt jau dizainā. Par to, kas vēl jāpārbauda pirms palaišanas, rakstījām rakstā Pakomāti, bankas saites un PVN: interneta veikala palaišanas saraksts, un par izmaksām rakstā Cik maksā interneta veikals 2026. gadā.

Ko izdarīt šonedēļ

• Atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem un pierakstiet darbinieku skaitu un pēdējā gada apgrozījumu.
• Izejiet pirkumu tikai ar tastatūru līdz apmaksas solim.
• Pārbaudiet, vai visiem kases laukiem ir redzami nosaukumi un kļūdas paziņojumi ar tekstu.
• Pārbaudiet pelēkā teksta, cenu un pogu kontrastu.
• Ielieciet alt tekstus preču attēliem un subtitrus video ar runu.
• Uzrakstiet piekļūstamības informāciju lietošanas noteikumos vai atsevišķā lapā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Pārbaudīsim jūsu kasi un formas

Pārbaudē izejam visu pirkuma ceļu ar tastatūru un ekrāna lasītāju un katram atradumam norādām WCAG kritēriju, vietu lapā un darba apjomu. Pārbaude maksā no 390 € + PVN un aptver līdz 12 lapu veidnēm. Tipiskam interneta veikalam tā aizņem aptuveni 5 darba dienas, pēc tam labojam paši vai iedodam sarakstu jūsu izstrādātājam. Sīkāk lapā Mājaslapas piekļūstamība, par jaunu veikalu lapā Interneta veikalu izstrāde. Lai sazinātos, aizpildiet formu vai zvaniet +371 25 640 062.

Avoti

• Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums (likumi.lv)
• MK noteikumi “Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības” (likumi.lv)
• Direktīva (ES) 2019/882 par preču un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (EUR-Lex)
• PTAC: piekļūstamības prasības pakalpojumiem
• PTAC: aicinājums e-komercijas uzņēmumiem (14.09.2026)
• LSM: digitālā pieejamība cilvēkiem ar redzes traucējumiem (18.10.2026)
• MK noteikumi Nr. 445 “Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”
• BIK BITV-Test: pārbaudes metodika, sadaļa par overlay rīkiem
• FTC: galīgais lēmums par 1 miljona dolāru samaksu (04.2025)
• Deque: EN 301 549 V4.1.1 publicēts
• W3C: Web Content Accessibility Guidelines 2.2