Kad klients pieskaras saitei uz jūsu lapu, telefons vispirms noskaidro, kurā serverī lapa atrodas, izveido drošu savienojumu un tikai tad pajautā pašu lapu. Serveris to uzbūvē vai paņem gatavu no kešatmiņas un sūta atpakaļ. Brīdi, kad pienāk pirmais baits, sauc par TTFB, un Google izstrādātāju ceļvedis web.dev par labu uzskata 0,8 sekundes vai mazāk. Pēc tam pārlūks lejupielādē stilus, fontus, attēlus un skriptus, līdz parādās galvenais saturs (LCP), kam labs rādītājs ir līdz 2,5 sekundēm. Vidējā mobilā sākumlapa 2025. gada jūlijā svēra 2362 KB, gandrīz trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Maza uzņēmuma lapā laiks visbiežāk pazūd trīs vietās: serverī bez lapas keša, pārāk lielos attēlos un trešo pušu skriptos.
Ceļš līdz pirmajam baitam
Pirms serveris sāk strādāt, notiek trīs sarunas. Telefons pajautā DNS serverim, kurai IP adresei pieder domēns. Tad tas izveido savienojumu ar jūsu serveri un vienojas par šifrēšanu (TLS), lai dati pa ceļam nebūtu nolasāmi. Tikai pēc tam aiziet pats pieprasījums pēc sākumlapas.
Katrs no šiem soļiem ir ceļš turp un atpakaļ, tāpēc servera atrašanās vieta un liekas pāradresācijas pagarina gaidīšanu vēl pirms lapa sāk ielādēties. web.dev TTFB definīcijā ieskaitītas gan pāradresācijas, gan DNS uzmeklēšana, gan savienojuma izveide, ne tikai servera darbs.
Harijs Robertss (Harry Roberts), britu tīmekļa ātruma konsultants, savā rakstā par TTFB to formulē tā: labs TTFB vēl negarantē ātru lapu, bet “a bad TTFB almost certainly guarantees a slow one” (slikts TTFB gandrīz noteikti nozīmē lēnu lapu). Ja pirmais baits pienāk pēc 1,5 sekundēm, pārējais var būt lieliski saspiests, un lapa tik un tā šķiet lēna.
Ko serveris dara: WordPress bez keša un ar kešu
WordPress lapa serverī nestāv kā gatavs fails. Katru reizi, kad kāds to atver, PHP palaiž WordPress, ielādē tēmu un spraudņus, pajautā datubāzei saturu, izvēlnes un iestatījumus un tikai tad saliek HTML. Lapā ar desmitiem spraudņu un lētā koplietotā serverī tas var aizņemt sekundi un vairāk.
Lapas kešs šo darbu izdara vienreiz: saglabā gatavu HTML un nākamajiem apmeklētājiem sūta to uzreiz. WordPress.org administrēšanas rokasgrāmata kešošanu sauc par ātrāko veidu, kā uzlabot WordPress lapas ātrumu: apmeklētājiem tiek sūtīti gatavi statiski faili, un serverim nav jāsaliek lapa katru reizi no jauna.
Kešam ir divas robežas. Lapas, kas katram ir citas (grozs, kase, “mans konts”), kešot nedrīkst, tās serveris būvē katru reizi no jauna. Un pēc satura izmaiņām kešs jāiztīra, citādi klients redz veco cenu. Labs keša spraudnis (piemēram, LiteSpeed Cache uz LiteSpeed servera) to dara automātiski, kad saglabājat lapu, bet iestatījumi jāpārbauda pēc katras lielākas izmaiņas.
Serveri noslogo arī roboti: daļa no tiem atver simtiem lapu stundā, un bez keša katrs apmeklējums iet caur PHP un datubāzi. Kurus robotus laist un kurus bloķēt, aprakstījām rakstā Pusi datplūsmas veido roboti. Ja jūsu klienti ir Latvijā, serveris Eiropā ir labāka izvēle par serveri otrā Atlantijas pusē: katrs no trim soļiem animācijā tad ir īsāks.
Pēc pirmā baita: ko pārlūks lejupielādē un kādā secībā
HTML ir saraksts ar to, kas vēl vajadzīgs. Pārlūks atrod stilu failus un parasti līdz to ielādei neko nerāda, citādi lapa uz brīdi parādītos nenoformēta. Tad nāk fonti un attēli, un lielākais attēls pirmajā ekrānā bieži ir tas, ko mēra LCP. Skripti (čats, analītika, reklāmu tagi) tajā pašā laikā izmanto to pašu tīklu un telefona procesoru.
Lapas kļūst smagākas. HTTP Archive Web Almanac 2025 dati rāda, ka vidējā mobilā sākumlapa 2015. gada jūlijā svēra 845 KB, bet 2025. gada jūlijā jau 2362 KB. Lielāko daļu baitu joprojām veido attēli un video.
Animācijā redzams tipisks gadījums: galvenais attēls sāk ielādēties agri, bet tas ir 1,8 MB liels, tāpēc LCP iestājas tikai pēc 2,1 sekundes. Ja to pašu attēlu saglabā WebP formātā 1600 px platumā (ap 180 KB), tas telefonā ar mobilo internetu pienāk krietni ātrāk. Cik ātri lapa reaģē uz pieskārienu pēc ielādes, ir cits rādītājs, INP, par kuru rakstījām atsevišķi: Lapa ielādējas ātri, bet šķiet lēna.
Kur maza uzņēmuma lapā pazūd laiks
Pārbaudot uzņēmumu lapas, visbiežāk atrodam vienus un tos pašus iemeslus:
- Serveris bez lapas keša vai lēts koplietots serveris, kurā jūsu lapa dala procesoru ar simtiem citu.
- Pāradresāciju ķēde: http uz https, tad uz www, tad atpakaļ uz adresi bez www. Katrs solis ir vēl viens ceļš turp un atpakaļ.
- Galvenais attēls 3-5 MB JPG formātā tieši no fotokameras vai attēlu bankas.
- Slīdnis ar piecām lielām bildēm, no kurām klients redz vienu.
- Fonti ar sešiem biezumiem un trim saimēm, lai gan lapā izmanto divus.
- Trešo pušu skripti katrā lapā: čats, karte, sociālo tīklu logrīki, vairāki analītikas tagi.
- Spraudņi, kas ielādē savus failus visās lapās, arī tur, kur tos neizmanto. Daļu no tiem var aizstāt ar pārlūka iespējām, par to rakstījām Mazāk spraudņu, vairāk pārlūka.

Piemērs: kokmateriālu tirgotājs Smiltenē
Pieņemsim, ka uzņēmumam ir WordPress lapa ar 22 spraudņiem uz lēta servera ASV, sākumlapā slīdnis ar četrām bildēm pa 2,5 MB un tiešsaistes čats. PageSpeed Insights reālo lietotāju dati telefonā rāda TTFB 1,9 s un LCP 4,8 s, un Search Console Core Web Vitals atskaitē visas mobilās lapas ir sadaļā “Slikti”.
Darbi bija četri. Lapa pārcelta uz serveri Eiropā ar LiteSpeed un lapas kešu. Pāradresācijas samazinātas līdz vienai. Slīdņa vietā ir viens attēls WebP formātā (210 KB). Čats ielādējas tikai pēc pieskāriena pogai. Pa ceļam spraudņu skaits samazinājās no 22 līdz 14.
Pēc 28 dienām lauka dati rāda TTFB 0,35 s un LCP 2,1 s, un pieteikumu skaits no formas mēnesī pieauga no 22 līdz 29. Daļa pieauguma var būt sezona, tāpēc salīdzinājumam derīgs arī pagājušā gada tas pats mēnesis. Kā šādu salīdzinājumu izdarīt pirms un pēc darbiem, aprakstījām rakstā Kā saprast, vai redizains atmaksāsies.
Kā pārbaudīt savu lapu 15 minūtēs
- Atveriet PageSpeed Insights, ievadiet sākumlapas adresi un skatieties sadaļu ar reālo lietotāju datiem, ne tikai laboratorijas punktus. Pierakstiet TTFB un LCP telefonā.
- Search Console atveriet Core Web Vitals atskaiti: tur redzams, kuras lapu grupas ir sliktas.
- Chrome pārlūkā atveriet DevTools, cilni Network, ieslēdziet “Disable cache” un pārlādējiet lapu. Pirmā rinda ir HTML: ja gaidīšana uz servera atbildi pārsniedz 0,8 s, sāciet ar serveri un kešu.
- Ierakstiet adresi ar http:// un www un paskatieties, cik pāradresāciju notiek, līdz atveras lapa. Labi ir ne vairāk kā viena.
- Network cilnē sakārtojiet failus pēc izmēra. Attēls virs 300 KB pirmajā ekrānā ir pirmais kandidāts saspiešanai.
- Sarakstā atrodiet domēnus, kas nav jūsu: čats, kartes, tagi. Par katru izlemiet, vai tas vajadzīgs katrā lapā.
- Pārbaudi atkārtojiet pēc 28 dienām, jo PageSpeed Insights un Search Console lauka dati krājas tieši tik ilgi.
Ko izdarīt šonedēļ
- TTFB telefonā līdz 0,8 s (PageSpeed Insights reālo lietotāju dati)
- LCP telefonā līdz 2,5 s
- Lapas kešs ieslēgts, grozs un kase izslēgti no keša
- Ne vairāk kā viena pāradresācija no http un www adreses
- Galvenais attēls WebP vai AVIF formātā, līdz 300 KB
- Fontiem tikai tie biezumi, kurus lapa izmanto
- Čats un kartes ielādējas tikai tad, kad tos vajag
- Pārbaude atkārtota pēc 28 dienām
Biežāk uzdotie jautājumi
Kas ir hostings un ar ko tas atšķiras no domēna?
Domēns ir adrese (piemēram, uznemums.lv), ko reģistrē reģistratorā. Hostings ir serveris, kurā glabājas lapas faili un datubāze. Abus savieno DNS ieraksti, un tos var turēt pie viena vai pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.
Vai lēta hostinga dēļ lapa tiešām var būt lēnāka?
Var. Koplietotā serverī resursus dala daudzas lapas, un bez lapas keša katrs apmeklējums noslogo procesoru un datubāzi. To labāk redz TTFB rādītājā telefonā PageSpeed Insights reālo lietotāju datos, nevis vienā testā no biroja datora.
Vai kešs nerāda klientiem vecu informāciju?
Kešs ir saglabāta gatava lapas kopija, tāpēc pēc labojuma tas jāiztīra. Labi keša spraudņi to dara automātiski, kad saglabājat lapu. Grozam, kasei un lietotāja kontam kešu neizmanto.
Vai Latvijas uzņēmumam vajag CDN?
Ja klienti ir Latvijā un serveris ir Eiropā, CDN parasti nav pirmais solis. Tas noder, ja ir daudz apmeklētāju no citām valstīm, daudz lielu failu vai vajag papildu aizsardzību pret uzbrukumiem.
Ar ko atšķiras TTFB, LCP un INP?
TTFB rāda, cik ātri atbild serveris, LCP rāda, kad redzams galvenais saturs, un INP rāda, cik ātri lapa reaģē uz pieskārienu vai klikšķi. Google Core Web Vitals ir LCP, INP un CLS; TTFB ir palīgrādītājs, kas tieši ietekmē LCP.
Cik bieži jāpārbauda lapas ātrums?
Pēc katras lielas izmaiņas (jauna tēma, spraudnis, čats, slīdnis) un reizi ceturksnī. Lapām, kuras uzturam, ātruma rādītājus skatāmies kopā ar atjauninājumiem.
Ja jūsu lapa telefonā ielādējas ilgāk par 2,5 sekundēm
Uzturēšanas plānā pārbaudām serveri, kešu, attēlus un skriptus, atjauninām spraudņus un sekojam lauka datiem Search Console. Serveris maksā no 144 € + PVN gadā, uzturēšana no 60 € + PVN mēnesī. Apskatiet mājaslapas uzturēšanas plānu vai uzrakstiet, kura lapa ielādējas lēni, un mēs to izmērīsim. Tālrunis: +371 25 640 062.
Avoti
- web.dev: Time to First Byte (TTFB)
- web.dev: Optimize Time to First Byte
- web.dev: Largest Contentful Paint (LCP)
- HTTP Archive Web Almanac 2025: Page Weight
- Harry Roberts, CSS Wizardry: Time to First Byte: What It Is and Why It Matters
- WordPress.org Advanced Administration Handbook: Cache
- Chrome for Developers: Inspect network activity
- Google Search Console palīdzība: Core Web Vitals atskaite
